Priedes. Sadzīviska ainiņa.

Tas notika sensirmos laikos, kad ar Vīru mitām zem Ģimenes Galvas jumta. Ģimenes Galva nesen bija ievedis mājās jaunu laulāto draudzeni, kura aizrāvās ar vēdisku utml. dzīvesveidu. Kādu vakaru viņa bija nolēmusi attīrīt gaisu mājās ar priežu ēterisko eļļiņu, karsējot to tādā īpašā trauciņā.

Iegāju virtuvē ar mērķi ko apēst. Visi mani gremojamie un elpošanas orgāni momentāni pārklājās ar Priedēm. “Priežu eļļa, ja?” es pajautāju Galvenajam Patriarham. “Jums nepatīk priedes?” atskanēja dusmīgs jautājums un naidīgs skatiens mani pienagloja pie sienas. “Es jau tikai pajautāju…” atpīkstēju par atbildi. Apsēdos pie galda un klusējot ēdu Priedes.

 

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s