“Septītā kamera”. Kerija Drūrija.

Jūnijs mums tik dīvains, ka laika pavadīšana notiek kā novembrī – vilnas zeķes kājās, milzu krūze ar tēju un Grāmata.

Un kaut kā ļoti aktuāli man trāpījās rokās “Septītā kamera”. Kaut arī tās vāks nebūt nevilina un neinformē par saturu, grāmata izrādījās interesanta, aktuāla un tika “izrauta” 24 stundu ietvaros. septita kamera

Īsumā par sižetu. Pēc visa spriežot, darbība risinās Lielbritānijā un, kaut arī sabiedriskā iekārta līdzinās distopijai, darbības laiks varētu būt mūsdienas vai pat kādi pagājušie gadi (ar internetu švakucki un nekādi īpašie tehnoloģiju sasniegumi nav novēroti). Sabiedrība, kā vienmēr, sastāv no tiem, kam ir daudz un tiem, kam nav gandrīz ne sū… Visa sāls ir tajā, ka cilvēkiem ir kādudien ir apnikusi liberālā tiesu sistēma, kas ļauj maniakiem un slepkavām iziet no tiesas sveikā tikai tādēļ, ka  ir bijušas iespējas interpretēt situācijas, pierādījumus un likuma burtu sev par labu. Tā nu vecā tiesu sistēma ir likvidēta un vietā radīts realitātes šovs – nevainības prezumpcija vairs nepastāv. Apsūdzēto slepkavībā noskuj uz nullīti un iestūķē kamerā. Viņam ir 7 dienas laika, katru dienu pavada citā kamerā, līdz septītajā dienā apsūdzēto ieliek  7. kamerā ar elektrisko krēslu un pēc skatītāju balsojuma rezultāta tiek vai nu atbrīvots vai arī tiek nonāvēts.

Tālāk būs spoileriem pilns grāmatas apraksts un mani spriedelējumi. Nesakiet, ka nebrīdināju 😀

Grāmatas galvenā varone ir pavisam jauna meitene Marta, gājusi no nabadzīgā pilsētas gala, saukta par Daudzstāvenēm. Meitene tiek pieķerta ar ieroci rokās pie ļoti bagāta, ietekmīga un sabiedrības mīlēta vīrieša līķa. Tā kā viņa atzīst savu vainu slepkavībā, viņa viens un divi attopas ar pliku galvu Pirmajā kamerā. Protams, mēs jau lasot varam saprast, ka meitene nav šāvusi un viņas atzīšanās + gaidāmā nāve ir tikai mēģinājums cīnīties pret pastāvošo situāciju. Situācija drusku atgādina filmas “The Running Man” un “The Gamer” , kur arī “noziedznieku ” sodīšana ar nāvi ir pārvērsta par šovu. Tikai šajā ir daudz mazāk izklaides. Skatītājiem tiek piedāvāts raidījums ar nozieguma apspriešanu un iespēja skatīties vienmuļus video no kamerām.

Martas likteni lems skatītāji ar savu balsojumu nedēļas laikā. Situācija mums, demokrātijā augušajiem, varētu likties šķebinoši absurda. Bet, zināt, pēc visām šausmām, ko redzu ziņās… Kad lasi, ka dara pāri maziem bērniem un slaktē pa labi un pa kreisi cilvēkus… Tad es pēkšņi varu saprast apsargu, kas, naidā drebot, sita ieslodzīto un kliedza, ka iztērēs savu mēnešalgu, lai dabūtu viņu uz elektriskā krēsla. Cik ilgi un cik tālu ir laba rietumu kultūras liberālā sistēma? Kā darīt, lai būtu pareizi? Un iestādījums, ka katrs iedzīvotājs reizē var būt gan zvērinātais, gan tiesnesis, gan bende, varētu būt labs. Līdz atduras pret faktu, ka nekas nav vieglāks, kā sagrozīt informāciju un manipulēt ar cilvēku masām. Un tad apsūdzēto krēslā sēž cilvēks bez sabiedriska svara un nozīmes, toties ar “pierādījumiem”noziegumā.

Grāmata it kā paredzēta jauniešu auditorijai un tajā netrūkst romantikas, tomēr šeit jaunā meitene izvēlas iet pa ļoti smagu ceļu, liekot savu dzīvību un mīlestību zemāk par iespēju cīnīties taisnības vārdā. Un šajā gadījumā es viņas upurim noticēju un negribējās arī sašutumā iekliegties, ka tik stulbi neviens nerīkotos. Tā nu grāmata nav tikai izklaide, tā var arī likt daudz domāt.

 

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s