Grinčs

Svētki klāt. Būtu jāpriecājas un jāizbauda. Kaut kā nesanāk. Ieilgusi pubertātes krīze, kas peldoši pārgājusi pusmūža krīzē un pa virsu kā bagātīgs garnējums uz  kūkas – pēcdzemdību depresija.

Ko gribas darīt? Ietīties segā, ieliet sev krietnu krūzi karstvīna un ieslēgt visu garo Aliens sēriju.

Ko es daru? Sakožu zobus, publikā smaidu, sagādāju nepieciešamākās dāvanas (sev, protams, ne. Mammām jau nepienākas!!), beržu māju utt. Vakar līdz diviem naktī cīnījos ar mazo, paralēli meistarojot skudrupūznīšus kā ciemakukuli svētku pusdienās pie vīra radiem. Jēs!!

Šodien mazā sagādāja mazu svētku dāvanu, visu rīta cēlienu brēcot un galu galā iemiegot. Sapakoju vīru un vecāko puiku + skudrupūznīšus prom pie radiem un palikām ar mazo guļavu mājās.

Izslēdzu džingl bells un ierubīju Simpsonus visā viņu ciniskajā krāšņumā.

Vismaz kaut kas.

Je jē!! Priecīgus jums arī! 🙂

Advertisements

Karaļa Staha baismā karadraudze.

stahsSen atpakaļ lasīju baltkrievu rakstnieka Vladimira Karatkēviča baisīgo un interesanto grāmatu par karaļa Staha baismo karadraudzi. Grāmata izdota pasen, 1985. gadā un tagad parastā grāmatnīcā jūs to ar uguni nesameklēsiet.

Es savu nopirku jaukajā Jāņa Rozes antikvariātā uz Blaumaņa ielas (nav, nav vairs šī jaukā veikaliņa!!).

Par pašu grāmatu. Galvenais varonis Andrejs Belareckis ir etnogrāfs, folklorists laikā, kad sievietes vēl valkāja greznus tērpus un nebija elektrības. Andrejs meklē un pieraksta senas tautas teiksmas, leģendas un tamlīdzīgu folkloru, cenšoties saglabāt tautas mantojumu.

Senu leģendu meklējumos vīrietis ieklīst tālumtālā Baltkrievijas nomalē, kur tiek laipni uzņemts Dūksta Egļu muižā pie Janousku dzimtas pēdējās atvases, Nadzejas Ramanaunas Janouskas. Nadzejas mantotā pils ir vecum veca, skaista, bet arī baismīgi nolaista, tumša un drūma vieta sena, vientulīga, milzīga parka vidū. Ap pils parku plešas milzīgi purvāji un rudens tumsa.

Atmosfēra rādīta diezgan pabaisa un protams, ka lasītājs gaida spokus, rēgus un kādus tik vēl ne mošķus. Pats Andrejs spokus negaida, jo viņiem netic. Laika gaitā izrādās, ka šī vieta ir nolādēta, Janousku senčiem veicot drausmīgu nodevību. Nabaga Nadzeja, kura ir nomākta un trausla meitene, tomēr ir drosmīga un gudra būtne, un Andrejs Belareckis nespēj atstāt meiteni rēgu un ļaundaru varā. Folklorists nolemj izdibināt, kas par dīvainībām risinās šajā apvidū.

Autora valoda ir ļoti laba, tāda drusku vecmodīga, bet tas lieliski piestāv un palīdz radīt atmosfēru, no kuras man “asinis stinga dzīslās” (citēju grāmatu). Arī tulka darbs, manuprāt, ir ļoti, ļoti labs. Lasīt bija interesanti, ļoti dzīvoju līdzi varoņiem, bija daudz pārsteigumu.

Vienīgais, ko, tagad pārlasot, pamanīju, tur ir šķiru cīņas un revolūcijas momenti, bet to laidu gar ausīm.

1979. gadā pēc grāmatas motīviem tika uzņemta filma – blāvs, miegains murgs, kuru neiesaku skatīties. Ek, ja tagad Bebkmambetovs ņemtos filmēt Karadraudzi!!Tā tik būtu filmiņa!