Krēms “Putna piens”

Pa vidu dārzkopības un bērnu audzināšanas priekiem pamanījos tomēr izmēģināt vienu jaunu un ļoti kārdinošu recepti. Rezultāts – fantastisks!

Recepte ņemta no Jūlijas Visockas recepšu lapas. Tur ir torte, bet man nebija dukas vēl ķēpāties ap biskvītu, pagatavoju to, ko gribējās. Fantastisko krēmu.

Recepte (es no visa ņemu apmēram pusi, jo gatavojām pusporciju)

Sastāvdaļas: 1 bundža  vārītais iebiezinātais piens ar cukuru, 100 g mīksta sviesta,200 g skābais krējums, 20 grami želatīna un 5 olu baltumi.

Recepte ļoti vienkārša. Mums sanāca gatavot komandā – gandrīz visu darīja vīrs, es sēdēju uz grīdas ar mazo un komandēju parādi, jo mazajai bija ieslēdzies mamminators.

Tātad, kā gatavojas. Traukā samaisa vārīto pilnpienu ar mīkstu sviestu. Es sākumā mīcīju ar dakšiņu, pēc tam ar miksera rauga mīklai domātajiem āķīšiem. Kad šī masa kompakti savienota un gluda, pievieno skābo krējumu, atkal sakuļ.

Želatīnam uzlej aukstu ūdeni un kārtīgi uzbriedina. Karstumā izkausē. Vīrs lika to pašu bļodiņu uz elektriskā riņķa un nelielā karstumā sildīja, līdz izkusa. Izkusušajam želatīnam pievieno karoti gatavā krēma un samaisa.

Atsevišķā bļodā saputo olu baltumus.

Želatīnu iekuļ krēmā (nu jācenšas jau vienmērīgi izmaisīt), kā pēdējos iecilā olu baltumus. Iecilāt nozīmē apmēram uzmanīgi iemaisīt, lai nepazūd čaganums 🙂

Uz nakti liek ledusskapī. Izņem no vēsuma stundu pirms pasniegšanas, jo krēms istabas temperatūrā paliek čagans un gaisīgs. Milzum ņammīgs! 🙂

Bildes gan nava, jo viss tapa noēsts, pirms kāds iedomājās izdarīt “čik čik” 😀

Advertisements

Ēģiptes dievi. Filma

egipt.Beidzot, beidzot noskatījos ļoti gaidīto filmu “Gods of Egypt“!!  Pēdējā laikā gadās, ka iespaidīgs treileris slēpj sevī garlaicīgu sū…, tāpēc filmu skatījos ar bažām. Bailes neattaisnojās, jo filma bija ļoti laba! Sižets bija gana sapiņķēts un drusciņ grūti paredzams, jebšu – notika negaidītas lietas, daudz brīnišķīgu skatu plus vēl Džeimijs Lanisters goda vietā Hora lomā.

Kas tur īsti notiek? Tie, kas dievina “Dejotāju tumsā” vai “Spoku suni” utt, var mierīgi neskatīties, bet, ja skatās, mani lai nevaino 😀

Tātad, filma ir par ļoti senu Ēģiptes vēsturi. Dievi valda pār šo seno, skaisto un cildeno zemi, kuras dzīvības avots ir Nīla. Visu dzīvo un pasaules kārtību sargā visuvarenais Ra, bet zemi valda Ozīriss, kurš vēlas nodot savu varu dēla Hora rokās. Protams, nekas neiet tā, kā plānots. Tuksneša dievam Setam tuksnesis ir reāli noriebies un viņš ar brutālu varas pielietojumu novāc savu brāli, pakļauj pārējos dievus un cilvēkus, pakļaujot sev Ēģipti un sapņojot pievākt visu pasauli, Mirušo valstību ieskaitot. Hors tiek cauri ar to, ka zaudē savas acis un līdz ar tām lielāko daļu sava spēka. Protams, viņam būs jācīnās, lai atgūtu savu spēku, kļūtu valdnieka goda  cienīgs un, protams, lai mums būtu izklaide :).

Protams, protams, filmā ir daži kaitinoši momenti, bet tā ir brīnišķi skaista, dieviem ir fantastiski kostīmi, pārvēršanās spējas un asiņu vietā tek zelts. Ļoti daudz iespaidīgu un skaistu skatu, par ko es filmai daudz daudz ko esmu gatava piedot. (Jaunākajam “Pīteram Penam” gan NĒĒĒ!!).

Hors ir simpātisks, galvenie varoņi – cilvēki – arī ciešami. Parāda ievadu pēcnāves dzīvē. Tur, kur bija jāliek uz svariem sirds, lai to svērtu salīdzinājumā ar spalviņu, visu vadīja tādas sapujušas mūmijas ar kroņiem galvā. Tad nu gan viņiem garlaicīga dzīve! Būtībā, būt par visuvareno Ra arī neizskatījās super jautri. Sets viņa dzīvē ienesa vismaz drusku action. 😀

Labi, es te drusku paspoiloju, bet jums iesaku paskatīties filmu! Jo lielāks un kvalitatīvāks ekrāns, jo labāk. Šī filma ir jāizbauda!

“Burvji”. Grāmata, ekranizācija un drāma.

burvjiTikai tagad dabūju “Prometeja” izdotos Leva Grosmana “Burvjus”. Vienu vidu grāmata figurēja visos blogos, man šķita, ka to lasa visi un tie visi arī ir milzīgā sajūsmā.

Ja kāds nav lasījis – galveno varoni sauc Kventins, viņš ir gudrs, bet vientuļš un depresīvs jaunietis, kurš nule beigs vidusskolu un stāsies augstskolā. Visa viņa dzīve ir gājusi, sapņojot par burvju zemi Filoriju no bērnu grāmatu sērijas un cerot uz brīnumu. Grāmatas sākumā sajutu sevī lielu radniecību ar Kventinu. Ja tas, ko viņam tur apraksta, ir depresija, tad arī man tāda ir bijusi un arī es bieži nesu līdzi “savu personisko mazo ziemu”. Brīnumi notiek, Kventins nokļūst burvju skolā Breikbilā, viņš ilgi nespēj noticēt, ka maģija eksistē un viņš nav jucis.  Burvestības tiek apgūtas piecos kursos un ir gana sarežģītas, jāzina dažādas valodas un jāveic sarežģītas pirkstu kustību kombinācijas.

Man sanāca tā, ka pirmo dabūju noskatīties seriālu “Magicians”, visu pirmo sezonu un tikai tagad izlasīju oriģinālo stāstu. Ko lai saka (nesitiet mani!! :)), man seriāls patika vairāk un esmu priecīga, ka varoņus iepazinu ekrānā un tikai tad grāmatā.  Nezin kāpēc šī grāmata ir ļoti, ļoti gara. Varbūt ar maģijas palīdzību “Prometejs” ir sastūķējis “Vieda vīra baiļu”  izmēra ķieģeli trīsreiz plānākā grāmatiņā. 🙂

Protams, grāmata kā māksliniecisks teksts ir daudz augstvērtīgāka par seriālu. Grāmata ir ļoti nopietna un smaga. Tā liek domāt, parādot jaunu pieeju fantāzijas literatūrai. Savas garum garās pārdomas varu sakoncentrēt vienā teikumā – grāmata runā par to, kā būtu, ja maģija mums būtu pa īstam, ja jaunieši nokļūtu burvju karalistē pa īstam. Kventina un  viņa draugu dzīve pēc Breikbilas absolvēšanas ir izmisīga un bezmērķīga. Viņiem viss ir,  viņus neviens nekontrolē un neierobežo, un vismaz pats Kventins nekad dzīvē nav bijis tik nelaimīgs. Viņu eksistence nav jēgpilna un nozīmīga. Man rādās, bez maģijas un varenības, tā bieži ir mūsu bērnu problēma. Bērnam viss ir, drošība un komforts, bet trūkst savas nozīmības apzināšanās, trūkst jēgpilnas darbošanās. Kad biju maza, mums bija jāstrādā gan dārzā, gan ar lopiem, tas viss bija akūti svarīgs, lai nodrošinātu iztiku. Protams, bija milzu slinkums un vēlēšanās aizšmaukt no darbiem, bet uzreiz bija zināma darba lielā nozīme. Nozīmīguma apzināšanās tad arī trūkst gan grāmatas jauniešiem, gan palielākiem bērniem, ja vien pie tā nav piestrādājuši vecāki.

Seriāls savukārt padarīts par labu, skaistu izklaides materiālu (paldies viņiem par to!).

P.S. Un man bija iespēja pateikt “Mūsu laikos tā nebija! ”  🙂

Jauna latviešu rakstniece :) Ārzemēs.

sandra. Pagājušā gada decembrī vācu izdevniecība Telescope izdeva latviešu meitenes Sandras Kobusch romānu “Er hat mich umgebracht” jeb latviski “Viņš mani nogalināja”. Jau Latvijā ir grūti atrast izdevēju savam darbam, bet Vācijā, kur gadā iziet apmēram 95 000 grāmatu, tas liekas gandrīz neiespējami, bet ir noticis!!

Tā kā jaunā rakstniece ir mana māsa un es ļoti emocionāli un aktīvi piedalījos romāna slīpēšanā un ilgajos ceļos līdz izdevējam (caur asinīm un asarām, dārgie draugi, caur asinīm un asarām), tad beidzot nolēmu paust savu prieku blogā. 🙂

Man pašai vācu valoda ir tik “augstā” līmenī, ka varu palūgt ēst vai dzert, un miglaini izprast rakstītu tekstu, tāpēc nīgri jāatzīst, ka māsas romānu (nopirku caur Amazon) vārgi burtoju, turot uz ceļiem milzīgu vārdnīcu. No vienas puses, sižetu zinu no galvas, no otras – gribas taču izlasīt pa īstam!

Ja kāds blogeris lasīt vāciski pieprot labāk un ir iecienījis detektīvus, trilleru žanru (ar mistikas piedevu), laipni lūgts pieteikties un saņemt savā īpašumā grāmatu (apmaiņā pret godīgu atsauksmi 🙂 )