Mistērijas virtuvē

Es nesaprotu,  kādi dabas vai fizikas likumi visu nosaka virtuvē. Nudien, dieva zīmes.

Uz Ziemassvētku laiku saņēmos cept šaha cepumus (ja kāds nezina – smilšu mīklas cepumi, kas izskatās kā šaha dēlītis). Viss, kā vajag – bērns guļ, mūzika iedvesmai, viss tika svērts precīzi uz gramu, viss darīts precīzi pēc receptes. Cepumi sanāca smuki un ēdami, bet ne vairāk, jo bija stīvi un cieti. Protams, noēdās, bet piktums palika – nu, ko es ne tā darīju?!

Nupat vakar sakārojās cepumus. Atradu tīmeklī neizmēģinātu recepti, konstatēju, ka nepietiek sviesta..ai, nekas! Gan apēdīsies! Šajā brīdī mazā izdomāja, ka pasaule viņai dara pāri un vajag mammu. Bet mīkla pusceļā! Izmisīgi mačkāju to pļurzu kopā, kamēr bikšu starā karājās rēcošs bērns. Daudzmaz kompakti samuļļājusi, iemetu ledusskapī. Vēlu vakarā ķēros pie cepšanas, bet ne spēka, ne vēlmes kaut ko darīt ta vairs nav! Ne rullēju, nekā, mīklas bumbu sagraizīju plānākās šķēlītes un tik liku uz pannas. Izcepās. Un TIK gardi, trausli, drupani smilšu cepumiņi, ka prieks!

Laikam, tāpat kā pēc gaismas ātruma nāk resnuma ātrums, tā arī virtuvē ir visādi vēju strāvojumi, kas regulē visus procesus 😀

Advertisements

One thought on “Mistērijas virtuvē

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s