Kanēļa bulciņu tapšanas stāsts

20160128_201833

Diena vēl nav galā, mazuļuks čuč un varu piesēsties pie rakstāmā. Vakar pieminēju, ka grasos cept bulciņas un, tavu prieku, viens lasītājs jau taujā pēc apraksta. Te nu tas ir… Recepte ņemta no bloga Lindas virtuve.

 

Izejvielas nebūs nekādas dārgās, jo to nevajag daudz (ja negrib krist izvirtībās un valriekstus aizstāt ar pekanriekstiem). Medus būtu padārgs, bet to mans cienītais vīrs iegūst no mūsu pašu bitītēm.

Tātad sagatavojam:

mīklai nosveram 300 g miltu, 35 g cukura, 55 g sviesta, 100 g piens, 2 sakultas olas, šķipsna sāls, 5 g sausā rauga (man bija tikai dzīvais, kura gabaliņu uz aci iedrupināju pienā)

pildījumam vajadzēs 2-3 tējkarotes malta kanēļa, kādus 60 g valriekstu un 50 gramus tumšā muskvado cukura (man nopirkās gaišais, bija ok. Vispār muskvado cukurs ir tumšs, drusku lipīgs un skurbinoši smaržo)

glazūrai 120 grami medus, atkal valrieksti (es paņēmu daļu mandeļu, jo vīrs nefano par valriekstiem) un kausēts sviests 90 g. (Kādu brīdi pazibēja doma, ka glazūru var netaisīt, bet nē nē, to obligāti vajag!!)

Jau pašā sākumā atdūros pret problēmu, ka svari neizrādīja dzīvības pazīmes. Zināmai recepetei visu varētu uz aci, bet šādai, kas nav gatavota, drošāk ir visu svērt. Paklauvēju svariem pa vienu sānu, pa otru, izņēmu un ieliku atpakaļ baču  un šeku reku – tie ar pīkstienu ieslēdzās! 🙂 Operatīvi sasvēru visu, kas vajadzīgs.

Tālāk darām tā – palielā traukā miltiem pievieno cukuru, sāli un gabaliņos sagrieztu sviestu, ar rokām mīcot un drupinot, līdz sviests ir kā pazudis un miltos mazītiņas piciņas. (Ņemoties abām rokām pa šo masu, aptvēru, ka rokos pa cilvēces ienaidniekiem numur viens – baltie milti, sviests un cukurs. Uh, jā!) Raugu iemaisa pienā, līdz tas pilnībā izšķīdis. Pievieno miltiem pienu un sakultās olas. Mīca. Mīkla ir trekna un viegli samīcās. Kad tā kļuvusi par smuku, spīdīgu klumpuci, liek to bļodā un sasedz ar dvieli. Istabas temperatūrā stundas laikā tā man  skaisti uzrūga. (Rauga mīkla būtībā ir dzīva un, lai ar to varētu strādāt, ir jāatveras cepēja čakrai. Man tāda atvērās apmēram 20 gadu vecumā)

Pa to laiku darinām pildījumu. Ja ir blenderis, iemet tajā valriekstus, kanēli un muskvado cukuru..bžžž..bžžžž 🙂 un pildījums gatavs. Ja nav, jāpastrādā ar rokām, lai sīki sasmalcinātu riekstus. Tiem kopā ar kanēli un cukuru jāveido +/- viendabīga masa.

Uzrūgušo mīklu sadala divās daļās, samīca vēlreiz un katru daļu izrullē paplānu. Nosmērē ar kausēto sviestu (ņēmu no tiem 90 g, kas bija glazūrai) un vienmērīgi uzber kanēļa – riekstu maisījumu. Tad ņemam mīklu aiz vienas maliņas un uzmanīgi tinam kopā, veidojot ruleti.

Pa tam lāgam medu un sviestu (sildīju mikrenē, jo medus bija paciets) samaisa viendabīgā pašķidrā masā. Sakapā riekstus. Cepamajā plātī ieklāj cepamo papīru, nober sakapātos riekstus un tievā strūkliņā nolaista visu ar sviesta – medus maisījumu. Mīklas ruletes sagraiza pirksta biezuma gabalos un plakaniski liek uz sagatavotā papīra. Liek apm 2 cm attālumā vienu no otra. Atstāj uzrūgt uz 20-30 min. Pa to laiku ieslēdz cepeškrāsni uz 180 grādiem. Uzraudzējam, cepam…smarža iet ne vien pa visu māju, bet arī pa pagalmu. Receptē minēts, ka sanāks 12 bulciņas, man sanāca pilna plāts, divreiz vairāk. Nu bet mani pa vidam arī pakomandēja mazais priekšnieciņš, tā ka varbūt darbībās kaut ko sajaucu 😀

Bulciņas sanāca ļoti, ļoti labas, bet glazūra…par to būtu jāuzraksta serenāde!!

P.S. Mans valriekstu nīdējs vīrs piekrāva pilnu bļodu ar bulciņām un starodams nozuda no apvāršņa 🙂

Advertisements

3 thoughts on “Kanēļa bulciņu tapšanas stāsts

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s